Работа с текстом #1

Mans ceļš uz darbu gāja caur kādu parku. Tā viendien ejot skatos, uz soliņa sēž meitene – ļoti bēdīgu seju, netīrās drēbēs. Bet visi iet viņai garām. Godīgi sakot – neuzdrošinājos (не осмелился) viņai iet klāt. Aizgāju tālāk. Atskatīdamies (оглянувшись), viņa ne ar vienu nerunāja un neviens ar viņu nerunāja. Vispār jau šis parks nav īstā vieta, kur mazām meitenēm vienām spēlēties, es nodomāju un aizgāju uz darbu. Nākamajā rītā pārsteigums (сюрприз) – viņa vēl joprojām tur sēž. Tieši tajā pašā vietā un tikpat bēdīga. Un vēl joprojām visi iet viņai garām. Manī bija liela cīņa (борьба) – aiziet pie viņas? Ko es viņai teikšu? Ko tie apkārtējie (окружающие) par mani padomās? Kas viņa vispār ir un ko te dara? Es pagāju garām. Bet tad tomēr apstājos, pagriezos un gāju atpakaļ pie viņas. Nu jāuzzina tomēr – varbūt kaut kas viņai noticis. Ejot tuvāk, es ievēroju, ka viņas sejā ir kaut kas īpašs. Nē, seja jau kā seja. Nezinu. Man tuvojoties, viņa nodūra savas acis (потупила взор, опустила глаза) vēl vairāk. Pienācis klāt, es smaidot teicu:

“Sveika!”

mid_85410_4556

Viņa klusi pie sevis attrauca: “Labdien.” Kaut arī man tas nebija pierasts, es centos smaidīt un turpināju sarunu. Jautāju, kāpēc viņa ir tik bēdīga. “Jo esmu savādāka (другая, не такая как все).” “Jā,” es priecīgs atbildēju, “tieši tāda tu esi!” Meitene bija neizpratnē (в недоумении) un palūkojās uz mani vēl bēdīgāk: “Nu tur jau tā nelaime!” Es neņēmu vērā un teicu: “Tu esi līdzīga mazam eņģelītim!” Viņa lēnām sāka smaidīt: “Tiešām?” “Jā, tāds maziņš, mīļš eņģelītis, kas sargā šeit visus garāmgājējus,” es viņai teicu.

Viņa smaidot piecēlās un teica: “Zini, es esmu tavs sargeņģelis (ангел-хранитель). Beidzot tu iedomājies arī par kādu citu, ne tikai par sevi. Tik ilgi man šeit bija jāsēž bēdīgai, lai tu pie manis atnāktu. Bet nu mans darbs ir galā!” Es izbrīnīts aizstāvējos: “Bet neviens taču neatskatījās uz tevi!” Viņa smaidīdama teica: “Viņi mani neredzēja.” – un aizgāja… Es neskrēju pakaļ (не бежал следом), jo mans sargeņģelis ir man līdzās (со мной) vienmēr.

(No MELB mājas lapas stāstiem)

Задания:

  1. Измените текст, рассказав его в третьем лице в прошедшем времени.  
  2. Ответьте на вопросы:
  • Vai Tu tici, ka Tev ir savs sargeņģelis?
  • Vai Tu saprati tekstu no pirmās reizes? Cik reizes Tev to nācās lasīt, pirms Tu saprati?
  • Kā Tu rikotos šādā situācijā? Vai Tu uzreiz pienāktu pie meitenes, vai paietu garām? 
  • Vai Tev bija kādreiz sajūta, ka Tevi neviens nepamana? Kur tas bija?  
  • Ko Tu teiktu meitenei, lai viņu uzmundrinātu?

Оставить отзыв.

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.